Tag: Shaktham

  • Exploring the Divine: The Practice of Devi Upasna

    Exploring the Divine: The Practice of Devi Upasna

    In the vast landscape of Hindu spirituality, Devi Upasna holds a special place. Devi, meaning “Goddess” or “Divine Mother,” represents the feminine cosmic energy, often personified as various goddesses like Durga, Kali, Lakshmi, Saraswati, and many more. Devi Upasna, or the worship of the Goddess, is a profound spiritual practice that enables individuals to connect with the divine feminine and experience the boundless power, grace, and love she embodies. In this blog, we will delve into the essence of Devi Upasna and explore its significance in the spiritual journey.

    1. The Divine Feminine: The concept of the divine feminine is deeply rooted in Hindu philosophy. Devi represents the nurturing, compassionate, and creative aspect of the cosmos. Unlike traditional patriarchal views, Devi Upasna recognizes and honors the inherent strength and beauty of women, while also emphasizing the balance between masculine and feminine energies within each individual. By embracing the divine feminine, Devi Upasna invites practitioners to awaken their own inner power and tap into the universal source of energy.
    2. Methods and Rituals: Devi Upasna encompasses a wide range of practices and rituals, each with its own unique significance. These rituals may include reciting sacred mantras, performing elaborate puja (ritual worship), meditating on the form of the Goddess, or participating in devotional singing and dancing. The purpose of these practices is to create a sacred space where one can establish a deep connection with the Goddess and invoke her divine presence within oneself.
    3. Symbolism and Archetypes: Goddesses in Hindu mythology embody different qualities and archetypes, representing various aspects of the divine feminine. For example, Durga symbolizes courage and protection, Kali embodies transformation and liberation, Lakshmi represents abundance and prosperity, and Saraswati signifies wisdom and knowledge. Understanding the symbolism behind these goddesses can help practitioners align with specific qualities and seek guidance from the corresponding archetype on their spiritual journey.
    4. Devotion and Surrender: Devotion plays a central role in Devi Upasana. It is the heartfelt surrender and love towards the Goddess that allows practitioners to transcend their limited ego and merge with the divine. Devi Bhakti, or devotion to the Goddess, is not merely an external expression but a deep inward journey of self-discovery and connection. Through sincere devotion, one can cultivate a profound relationship with the Goddess and experience her grace and blessings in all aspects of life.
    5. Empowerment and Transformation: The practice of Devi Upasna offers immense potential for personal growth and transformation. By aligning with the divine feminine, individuals can tap into their innate strength, intuition, and creativity. Devi’s energy empowers practitioners to overcome obstacles, face challenges, and embrace their true potential. Moreover, Devi Upasna fosters a sense of interconnectedness, compassion, and reverence for all beings, fostering a harmonious and balanced existence.To sum up, Devi Upasna provides a sacred pathway for seekers to connect with the divine feminine and embark on a transformative spiritual journey. It is a practice that celebrates the power, beauty, and wisdom of women while reminding us all of the essential balance between masculine and feminine energies. Through devotion, rituals, and deep introspection, practitioners can cultivate a profound relationship with the Goddess, experience her divine grace, and embody her qualities in their daily lives. May Devi’s blessings inspire us to embrace our true nature and walk the path of love, compassion, and self-realization.

    Join 4,586 other subscribers

    Sri Lalitha Sahasranama Classes Online

    Sri Vishnu Sahasranama Classes Online

    Soundaryalahari Classes Online

    Abhirami Andhadhi

    Classes in Tamil English

  • Lakshmi The Yogic Goddess Saubhagyalakshmi Upanishad Text

    Lakshmi The Yogic Goddess Saubhagyalakshmi Upanishad Text

     

    The worship of Lakshmi is intriguing.

    One normally associates Lakshmi only with wealth.

    Worship of Laksmi is quite ancient,though not by this name.

    Samadhi in Shaktism

    As salt thrown into water,
    dissolves completely as water,
    so the state of I-consciousness,
    dissolves in the supreme consciousness,
    this is Samadhi.

    Saubhagyalakshmi Upanishad 2.14

    She was called’Sri’.

    She is mentioned in the Rig Veda,the oldest literature of the world.

    This is the Saubhagyalakshmi Upanishad.

    Though we have the Sri Suktham,Saubhagyalakshmi Upanishad directly imparts Yoga.

    Probably this is the second text associated with Sri Vaishnavam,the other one being Lakshmi Tantra.

    I shall be writing in detail about Lakshmi and Sri Concept,where how these are Yogic treatises.

     

     

     

    Saubhagyalakshmi Upanishad. English .

    saubhāgyalakṣmīkaivalyavidyāvedyasukhākṛti ।
    tripānnārāyaṇānandaramacandrapadaṃ bhaje ॥
    oṃ vāṅme manasi pratiṣṭhitā mano me vāci
    pratiṣṭhitamāvirāvīrma edhi ॥
    vedasya ma āṇīsthaḥ śrutaṃ me mā
    prahāsīranenādhītenāhorātrānsandadhāmyṛtaṃ
    vadiṣyāmi satyaṃ vadiṣyāmi ॥
    tanmāmavatu tadvaktāramavatu avatu māmavatu
    vaktāramavatu vaktāram ॥oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥

    hariḥ oṃ ॥atha bhagavantaṃ devā ūcurhe
    bhagavannaḥ kathaya saubhāgyalakṣmīvidyām ।
    tathetyavocadbhagavānādinārāyaṇaḥ sarve devā
    yūyaṃ sāvadhānamanaso bhūtvā śṛṇuta
    turīyarūpāṃ turīyātītāṃ sarvotkaṭāṃ
    sarvamantrāsanagatāṃ pīṭhopapīṭhadevatāparivṛtāṃ
    caturbhujāṃ śriyaṃ hiraṇyavarṇāmiti
    pañcadaśargbhirdhyāyet । atha pañcadaśa
    ṛgātmakasya śrīsūktasyānandakardamaciklītendirāsutā
    ṛṣayaḥ । śrīṛṣyādyā ṛcaḥ
    caturdaśānamṛcāmānandādyṛṣayaḥ ।
    hiraṇyavarṇādyādyatrayasyānuṣṭup chandaḥ ।
    kāṃsosmītyasya bṛhatī chandaḥ ।
    tadanyayordvayostriṣṭup । punaraṣṭakasyānuṣṭup ।
    śeṣasya prastārapaṅktiḥ । śryagnirdevatā ।
    hiraṇyavarṇāmiti bījam । kāṃso’smīti śaktiḥ ।
    hiraṇmayā candrā rajatasrajā hiraṇyā hiraṇyavarṇeti
    praṇavādinamontaiścaturthyantairaṅganyāsaḥ ।
    atha vaktratrayairaṅganyāsaḥ । mastakalocanaśrutighrāṇa-
    vadanakaṇṭhabāhudvayahṛdayanābhiguhyapāyūrujānujaṅgheṣu
    śrīsūktaireva kramaśo nyaset । aruṇakamalasaṃsthā
    tadrajaḥpuñjavarṇā karakamaladhṛteṣṭā’bhītiyugmāmbujā ca ।
    maṇikaṭakavicitrālaṅkṛtākalpajālaiḥ sakalabhuvanamātā
    santataṃ śrīḥ śriyai naḥ ॥1॥
    tatpīṭhakarṇikāyāṃ sasādhyaṃ śrībījam ।
    vasvādityakalāpadmeṣu śrīsūktagatārdhārdharcā
    tadbahiryaḥ śuciriti mātṛkayā ca śriyaṃ yantrāṅgadaśakaṃ
    ca vilikhya śriyamāvāhayet । aṅgaiḥ prathamā vṛttiḥ ।
    padmādibhirdvitīyā । sokeśaistṛtīyā । tadāyudhaisturīyā
    vṛttirbhavati । śrīsūktairāvāhanādi । ṣoḍaśasahasrajapaḥ ।
    saubhāgyaramaikākṣaryā bhṛgunicṛdgāyatrī । śriya ṛṣyādayaḥ ।
    śamiti bījaśaktiḥ । śrīmityādi ṣaḍaṅgam । bhūyādbhūyo
    dvipadmābhayavaradakarā taptakārtasvarābhā śubhrābhrābhebhayugma-
    dvayakaradhṛtakumbhādbhirāsicyamānā । raktaughābaddhamauli-
    rvimalataradukūlārtavālepanāḍhyā padmākṣī padmanābhorasi
    kṛtavasatiḥ padmagā śrīḥ śriyai naḥ ॥1॥
    tatpīṭham । aṣṭapatraṃ vṛttatrayaṃ dvādaśarāśikhaṇḍaṃ
    caturasraṃ ramāpīṭhaṃ bhavati । karṇikāyāṃ sasādhyaṃ śrībījam ।
    vibhūtirunnatiḥ kāntiḥ sṛṣṭiḥ kīrtiḥ sannatirvyuṣṭiḥ
    satkṛṣṭirṛddhiriti praṇavādinamo taiścaturthyantairnavaśaktiṃ
    yajet । aṅge prathamā vṛtiḥ ।
    vāsudevābhirdvitīyā । bālākyādibhistṛtīyā ।
    indrādibhiścaturthī bhavati ।
    dvādaśalakṣajapaḥ । śrīlakṣmīrvaradā viṣṇupatnī
    vasupradā hiraṇyarūpā
    svarṇamālinī rajatasrajā svarṇaprabhā svarṇaprākārā
    padmavāsinī padmahastā
    padmapriyā muktālaṅkārā candrasūryā bilvapriyā īśvarī
    bhuktirmuktirvibhūtirṛddhiḥ samṛddhiḥ kṛṣṭiḥ
    puṣṭirdhanadā dhaneśvarī
    śraddhā bhoginī bhogadā sāvitrī dhātrī
    vidhātrītyādipraṇavādinamontāścaturthyantā
    mantrāḥ । ekākṣaravadaṅgādipīṭham । lakṣajapaḥ ।
    daśāṃśaṃ tarpaṇam ।
    daśāṃśaṃ havanam । dvijatṛptiḥ । niṣkāmānāmeva
    śrīvidyāsiddhiḥ ।
    na kadāpi sakāmānāmiti ॥1॥
    atha hainaṃ devā ūcusturīyayā māyayā nirdiṣṭaṃ
    tattvaṃ brūhīti । tatheti sa hovāca ।
    yogena yogo jñātavyo yogo yogātpravardhate ।
    yo’pramattastu yogena sa yogī ramate ciram ॥1॥
    samāpayya nidrāṃ sijīrṇe’lpabhojī
    śramatyājyabādhe vivikte pradeśe ।
    sadā śītanistṛṣṇa eṣa prayatno’tha
    vā prāṇarodho nijābhyāsamārgāt ॥2॥
    vaktreṇāpūrya vāyuṃ hutavalanilaye’pānamākṛṣya dhṛtvā
    svāṅguṣṭhādyaṅgulībhirvarakaratalayoḥ ṣaḍbhirevaṃ nirudhya ।
    śrotre netre ca nāsāpuṭayugalamato’nena mārgeṇa samyak-
    paśyanti pratyayāśaṃ praṇavabahuvidhadhyānasaṃlīnacittāḥ ॥3॥
    śravaṇamukhanayananāsānirodhanenaiva kartavyam ।
    śuddhasuṣumnāsaraṇau sphuṭamamalaṃ śrūyate nādaḥ ॥4॥
    vicitraghoṣasaṃyuktānāhate śrūyate dhvaniḥ ।
    divyadehaśca tejasvī divyagandho’pyarogavān ॥5॥
    saṃpūrṇahṛdayaḥ śūnye tvārambhe yogavānbhavet ।
    dvitīyā vighaṭīkṛtya vāyurbhavati madhyagaḥ ॥6॥
    dṛḍhāsano bhavedyogī padmādyāsanasaṃsthitaḥ ।
    viṣṇugranthestato bhedātparamānandasambhavaḥ ॥7॥
    atiśūnyo vimardaśca bherīśabdastato bhavet ।
    tṛtīyāṃ yatnato bhittvā ninādo mardaladhvaniḥ ॥8॥
    mahāśūnyaṃ tato yāti sarvasiddhisamāśrayam ।
    cittānandaṃ tato bhittvā sarvapīṭhagatānilaḥ ॥9॥
    niṣpattau vaiṣṇavaḥ śabdaḥ kvaṇatīti kvaṇo bhavet ।
    ekībhūtaṃ tadā cittaṃ sanakādimunīḍitam ॥10॥
    ante’nantaṃ samāropya khaṇḍe’khaṇḍaṃ samarpayan ।
    bhūmānaṃ prakṛtiṃ dhyātvā kṛtakṛtyo’mṛto bhavet ॥11॥
    yogena yogaṃ saṃrodhya bhāvaṃ bhāvena cāñjasā ।
    nirvikalpaṃ paraṃ tattvaṃ sadā bhūtvā paraṃ bhavet ॥12॥
    ahaṃbhāvaṃ parityajya jagadbhāvamanīdṛśam ।
    nirvikalpe sthito vidvānbhūyo nāpyanuśocati ॥13॥
    salile saindhāvaṃ yadvatsāmyaṃ bhavati yogataḥ ।
    tathātmamanasaurekyaṃ samādhirabhidhīyate ॥14॥
    yadā saṃkṣīyate prāṇo mānasaṃ ca pralīyate ।
    tadā samarasatvaṃ yatsamādhirabhidhīyate ॥15॥
    yatsamatvaṃ tayoratra jīvātmaparamātmanoḥ ।
    samastanaṣṭasaṅkalpaḥ samādhirabhidhīyate ॥16॥
    prabhāśūnyaṃ manaḥśūnyaṃ buddhiśūnyaṃ nirāmayam ।
    sarvaśūnyaṃ nirābhāsaṃ samādhirabhidhīyate ॥17॥
    svayamuccalite dehe dehī nityasamādhinā ।
    niścalaṃ taṃ vijānīyātsamādhirabhidhīyate ॥18॥
    yatrayatra mano yāti tatratatra paraṃ padam ।
    tatratatra paraṃ brahma sarvatra samavasthitam ॥19॥iti॥॥2॥
    atha hainaṃ devā ūcurnavacakravivekamanubrūhīti ।
    tatheti sa hovāca ādhāre brahmacakraṃ trirāvṛttaṃ
    bhagamaṇḍalākāram । tatra mūlakande śaktiḥ pāvakākāraṃ
    dhyāyet । tatraiva kāmarūpapīṭhaṃ sarvakāmapradaṃ bhavati ।
    ityādhāracakram । dvitīyaṃ svādhiṣṭhānacakraṃ
    ṣaḍdalam । tanmadhye paścimābhimukhaṃ liṅgaṃ
    pravālāṅkurasadṛśaṃ dhyāyet । tatraivoḍyāṇapīṭhaṃ
    jagadākarṣaṇasiddhidaṃ bhavati । tṛtīyaṃ
    nābhicakraṃ pañcāvartaṃ sarpakuṭilākāram ।
    tanmadhye kuṇḍalinīṃ bālārkakoṭiprabhāṃ
    tanumadhyāṃ dhyāyet । sāmarthyaśaktiḥ sarvasiddhipradā
    bhavati । maṇipūracakraṃ hṛdayacakram ।
    aṣṭadalamadhomukham । tanmadhye jyotirmayaliṅgākāraṃ
    dhyāyet । saiva haṃsakalā sarvapriyā sarvalokavaśyakarī
    bhavati । kaṇṭhacakraṃ caturaṅgulam । tatra vāme iḍā
    candranāḍī dakṣiṇe piṅgalā sūryanāḍī tanmadhye suṣumnāṃ
    śvetavarṇāṃ dhyāyet । ya evaṃ vedānāhatā siddhidā bhavati ।
    tālucakram । tatrāmṛtadhārāpravāhaḥ ।
    ghaṇṭikāliṅgamūlacakrarandhre rājadantāvalambinīvivaraṃ
    daśadvādaśāram । tatra śūnyaṃ dhyāyet । cittalayo bhavati ।
    saptamaṃ bhrūcakramaṅguṣṭhamātram । tatra jñānanetraṃ
    dīpaśikhākāraṃ dhyāyet । tadeva kapālakandavāksiddhidaṃ
    bhavati । ājñācakramaṣṭamam । brahmarandhraṃ nirvāṇacakram ।
    tatra sūcikāgṛhetaraṃ dhūmraśikhākāraṃ dhyāyet । tatra
    jālandharapīṭhaṃ mokṣapradaṃ bhavatīti parabrahmacakram ।
    navamamākāśacakram । tatra ṣoḍaśadalapadmamūrdhvamukhaṃ
    tanmadhyakarṇikātrikūṭākāram । tanmadhye ūrdhvaśaktiḥ ।
    tāṃ paśyandhyāyet । tatraiva pūrṇagiripīṭhaṃ
    sarvecchāsiddhisādhanaṃ bhavati । saubhāgyalakṣmyupaniṣadaṃ
    nityamadhīte yo’gnipūto bhavati । sa vāyupūto bhavati । sa
    sakaladhanadhānyasatputrakalatrahayabhūgajapaśumahiṣīdāsīdāsa-
    yogajñānavānbhavati । na sa punarāvartate na sa punarāvartata
    ityupaniṣat ।

    oṃ vāṅme manasi pratiṣṭhitā mano me vāci pratiṣṭhitam
    āvirāvīrma edhi ॥vedasya ma āṇīsthaḥ śrutaṃ me mā
    prahāsīranenādhītenāhorātrānsandadhāmyṛtaṃ vadiṣyāmi
    satyaṃ vadiṣyāmi ॥tanmāmavatu tadvaktāramavatu avatu māmavatu
    vaktāramavatu vaktāram ॥oṃ śāntiḥ śāntiḥ śāntiḥ ॥
    iti śrīsaubhāgyalakṣmyupaniṣatsamāptā ॥

    Sanskrit text Saubhagyalakshmi Upanishad.

    ॥ सौभाग्यलक्ष्म्युपनिषत् ॥
    
    सौभाग्यलक्ष्मीकैवल्यविद्यावेद्यसुखाकृति ।
    त्रिपान्नारायणानन्दरमचन्द्रपदं भजे ॥
    
    ॐ वाङ्मे मनसि प्रतिष्ठिता मनो मे वाचि
    प्रतिष्ठितमाविरावीर्म एधि ॥
    
    वेदस्य म आणीस्थः श्रुतं मे मा
    प्रहासीरनेनाधीतेनाहोरात्रान्सन्दधाम्यृतं
    वदिष्यामि सत्यं वदिष्यामि ॥
    
    तन्मामवतु तद्वक्तारमवतु अवतु मामवतु
    वक्तारमवतु वक्तारम् ॥ ॐ शान्तिः शान्तिः शान्तिः ॥
    
    हरिः ॐ ॥ अथ भगवन्तं देवा ऊचुर्हे
    भगवन्नः कथय सौभाग्यलक्ष्मीविद्याम् ।
    तथेत्यवोचद्भगवानादिनारायणः सर्वे देवा
    यूयं सावधानमनसो भूत्वा शृणुत
    तुरीयरूपां तुरीयातीतां सर्वोत्कटां
    सर्वमन्त्रासनगतां पीठोपपीठदेवतापरिवृतां
    चतुर्भुजां श्रियं हिरण्यवर्णामिति
    पञ्चदशर्ग्भिर्ध्यायेत् । अथ पञ्चदश
    ऋगात्मकस्य श्रीसूक्तस्यानन्दकर्दमचिक्लीतेन्दिरासुता
    ऋषयः । श्रीऋष्याद्या ऋचः
    चतुर्दशानमृचामानन्दाद्यृषयः ।
    हिरण्यवर्णाद्याद्यत्रयस्यानुष्टुप् छन्दः ।
    कांसोस्मीत्यस्य बृहती छन्दः ।
    तदन्ययोर्द्वयोस्त्रिष्टुप् । पुनरष्टकस्यानुष्टुप् ।
    शेषस्य प्रस्तारपङ्क्तिः । श्र्यग्निर्देवता ।
    हिरण्यवर्णामिति बीजम् । कांसोऽस्मीति शक्तिः ।
    हिरण्मया चन्द्रा रजतस्रजा हिरण्या हिरण्यवर्णेति
    प्रणवादिनमोन्तैश्चतुर्थ्यन्तैरङ्गन्यासः ।
    अथ वक्त्रत्रयैरङ्गन्यासः । मस्तकलोचनश्रुतिघ्राण-
    वदनकण्ठबाहुद्वयहृदयनाभिगुह्यपायूरुजानुजङ्घेषु
    श्रीसूक्तैरेव क्रमशो न्यसेत् । अरुणकमलसंस्था
    तद्रजःपुञ्जवर्णा करकमलधृतेष्टाऽभीतियुग्माम्बुजा च ।
    मणिकटकविचित्रालङ्कृताकल्पजालैः सकलभुवनमाता
    सन्ततं श्रीः श्रियै नः ॥ १॥
    
    तत्पीठकर्णिकायां ससाध्यं श्रीबीजम् ।
    वस्वादित्यकलापद्मेषु श्रीसूक्तगतार्धार्धर्चा
    तद्बहिर्यः शुचिरिति मातृकया च श्रियं यन्त्राङ्गदशकं
    च विलिख्य श्रियमावाहयेत् । अङ्गैः प्रथमा वृत्तिः ।
    पद्मादिभिर्द्वितीया । सोकेशैस्तृतीया । तदायुधैस्तुरीया
    वृत्तिर्भवति । श्रीसूक्तैरावाहनादि । षोडशसहस्रजपः ।
    सौभाग्यरमैकाक्षर्या भृगुनिचृद्गायत्री । श्रिय ऋष्यादयः ।
    शमिति बीजशक्तिः । श्रीमित्यादि षडङ्गम् । भूयाद्भूयो
    द्विपद्माभयवरदकरा तप्तकार्तस्वराभा शुभ्राभ्राभेभयुग्म-
    द्वयकरधृतकुम्भाद्भिरासिच्यमाना । रक्तौघाबद्धमौलि-
    र्विमलतरदुकूलार्तवालेपनाढ्या पद्माक्षी पद्मनाभोरसि
    कृतवसतिः पद्मगा श्रीः श्रियै नः ॥ १॥
    
    तत्पीठम् । अष्टपत्रं वृत्तत्रयं द्वादशराशिखण्डं
    चतुरस्रं रमापीठं भवति । कर्णिकायां ससाध्यं श्रीबीजम् ।
    विभूतिरुन्नतिः कान्तिः सृष्टिः कीर्तिः सन्नतिर्व्युष्टिः
    सत्कृष्टिरृद्धिरिति प्रणवादिनमो तैश्चतुर्थ्यन्तैर्नवशक्तिं
    यजेत् । अङ्गे प्रथमा वृतिः ।
    वासुदेवाभिर्द्वितीया । बालाक्यादिभिस्तृतीया ।
    इन्द्रादिभिश्चतुर्थी भवति ।
    द्वादशलक्षजपः । श्रीलक्ष्मीर्वरदा विष्णुपत्नी
    वसुप्रदा हिरण्यरूपा
    स्वर्णमालिनी रजतस्रजा स्वर्णप्रभा स्वर्णप्राकारा
    पद्मवासिनी पद्महस्ता
    पद्मप्रिया मुक्तालङ्कारा चन्द्रसूर्या बिल्वप्रिया ईश्वरी
    भुक्तिर्मुक्तिर्विभूतिरृद्धिः समृद्धिः कृष्टिः
    पुष्टिर्धनदा धनेश्वरी
    श्रद्धा भोगिनी भोगदा सावित्री धात्री
    विधात्रीत्यादिप्रणवादिनमोन्ताश्चतुर्थ्यन्ता
    मन्त्राः । एकाक्षरवदङ्गादिपीठम् । लक्षजपः ।
    दशांशं तर्पणम् ।
    दशांशं हवनम् । द्विजतृप्तिः । निष्कामानामेव
    श्रीविद्यासिद्धिः ।
    न कदापि सकामानामिति ॥ १॥
    
    अथ हैनं देवा ऊचुस्तुरीयया मायया निर्दिष्टं
    तत्त्वं ब्रूहीति । तथेति स होवाच ।
    योगेन योगो ज्ञातव्यो योगो योगात्प्रवर्धते ।
    योऽप्रमत्तस्तु योगेन स योगी रमते चिरम् ॥ १॥
    
    समापय्य निद्रां सिजीर्णेऽल्पभोजी
         श्रमत्याज्यबाधे विविक्ते प्रदेशे ।
    सदा शीतनिस्तृष्ण एष प्रयत्नोऽथ
         वा प्राणरोधो निजाभ्यासमार्गात् ॥ २॥
    
    वक्त्रेणापूर्य वायुं हुतवलनिलयेऽपानमाकृष्य धृत्वा
         स्वाङ्गुष्ठाद्यङ्गुलीभिर्वरकरतलयोः षड्भिरेवं निरुध्य ।
    श्रोत्रे नेत्रे च नासापुटयुगलमतोऽनेन मार्गेण सम्यक्-
         पश्यन्ति प्रत्ययाशं प्रणवबहुविधध्यानसंलीनचित्ताः ॥ ३॥
    
    श्रवणमुखनयननासानिरोधनेनैव कर्तव्यम् ।
    शुद्धसुषुम्नासरणौ स्फुटममलं श्रूयते नादः ॥ ४॥
    
    विचित्रघोषसंयुक्तानाहते श्रूयते ध्वनिः ।
    दिव्यदेहश्च तेजस्वी दिव्यगन्धोऽप्यरोगवान् ॥ ५॥
    
    सम्पूर्णहृदयः शून्ये त्वारम्भे योगवान्भवेत् ।
    द्वितीया विघटीकृत्य वायुर्भवति मध्यगः ॥ ६॥
    
    दृढासनो भवेद्योगी पद्माद्यासनसंस्थितः ।
    विष्णुग्रन्थेस्ततो भेदात्परमानन्दसम्भवः ॥ ७॥
    
    अतिशून्यो विमर्दश्च भेरीशब्दस्ततो भवेत् ।
    तृतीयां यत्नतो भित्त्वा निनादो मर्दलध्वनिः ॥ ८॥
    
    महाशून्यं ततो याति सर्वसिद्धिसमाश्रयम् ।
    चित्तानन्दं ततो भित्त्वा सर्वपीठगतानिलः ॥ ९॥
    
    निष्पत्तौ वैष्णवः शब्दः क्वणतीति क्वणो भवेत् ।
    एकीभूतं तदा चित्तं सनकादिमुनीडितम् ॥ १०॥
    
    अन्तेऽनन्तं समारोप्य खण्डेऽखण्डं समर्पयन् ।
    भूमानं प्रकृतिं ध्यात्वा कृतकृत्योऽमृतो भवेत् ॥ ११॥
    
    योगेन योगं संरोध्य भावं भावेन चाञ्जसा ।
    निर्विकल्पं परं तत्त्वं सदा भूत्वा परं भवेत् ॥ १२॥
    
    अहंभावं परित्यज्य जगद्भावमनीदृशम् ।
    निर्विकल्पे स्थितो विद्वान्भूयो नाप्यनुशोचति ॥ १३॥
    
    सलिले सैन्धावं यद्वत्साम्यं भवति योगतः ।
    तथात्ममनसौरेक्यं समाधिरभिधीयते ॥ १४॥
    
    यदा संक्षीयते प्राणो मानसं च प्रलीयते ।
    तदा समरसत्वं यत्समाधिरभिधीयते ॥ १५॥
    
    यत्समत्वं तयोरत्र जीवात्मपरमात्मनोः ।
    समस्तनष्टसङ्कल्पः समाधिरभिधीयते ॥ १६॥
    
    प्रभाशून्यं मनःशून्यं बुद्धिशून्यं निरामयम् ।
    सर्वशून्यं निराभासं समाधिरभिधीयते ॥ १७॥
    
    स्वयमुच्चलिते देहे देही नित्यसमाधिना ।
    निश्चलं तं विजानीयात्समाधिरभिधीयते ॥ १८॥
    
    यत्रयत्र मनो याति तत्रतत्र परं पदम् ।
    तत्रतत्र परं ब्रह्म सर्वत्र समवस्थितम् ॥ १९॥ इति॥ ॥ २॥
    
    अथ हैनं देवा ऊचुर्नवचक्रविवेकमनुब्रूहीति ।
    तथेति स होवाच आधारे ब्रह्मचक्रं त्रिरावृत्तं
    भगमण्डलाकारम् । तत्र मूलकन्दे शक्तिः पावकाकारं
    ध्यायेत् । तत्रैव कामरूपपीठं सर्वकामप्रदं भवति ।
    इत्याधारचक्रम् । द्वितीयं स्वाधिष्ठानचक्रं
    षड्दलम् । तन्मध्ये पश्चिमाभिमुखं लिङ्गं
    प्रवालाङ्कुरसदृशं ध्यायेत् । तत्रैवोड्याणपीठं
    जगदाकर्षणसिद्धिदं भवति । तृतीयं
    नाभिचक्रं पञ्चावर्तं सर्पकुटिलाकारम् ।
    तन्मध्ये कुण्डलिनीं बालार्ककोटिप्रभां
    तनुमध्यां ध्यायेत् । सामर्थ्यशक्तिः सर्वसिद्धिप्रदा
    भवति । मणिपूरचक्रं हृदयचक्रम् ।
    अष्टदलमधोमुखम् । तन्मध्ये ज्योतिर्मयलिङ्गाकारं
    ध्यायेत् । सैव हंसकला सर्वप्रिया सर्वलोकवश्यकरी
    भवति । कण्ठचक्रं चतुरङ्गुलम् । तत्र वामे इडा
    चन्द्रनाडी दक्षिणे पिङ्गला सूर्यनाडी तन्मध्ये सुषुम्नां
    श्वेतवर्णां ध्यायेत् । य एवं वेदानाहता सिद्धिदा भवति ।
    तालुचक्रम् । तत्रामृतधाराप्रवाहः ।
    घण्टिकालिङ्गमूलचक्ररन्ध्रे राजदन्तावलम्बिनीविवरं
    दशद्वादशारम् । तत्र शून्यं ध्यायेत् । चित्तलयो भवति ।
    सप्तमं भ्रूचक्रमङ्गुष्ठमात्रम् । तत्र ज्ञाननेत्रं
    दीपशिखाकारं ध्यायेत् । तदेव कपालकन्दवाक्सिद्धिदं
    भवति । आज्ञाचक्रमष्टमम् । ब्रह्मरन्ध्रं निर्वाणचक्रम् ।
    तत्र सूचिकागृहेतरं धूम्रशिखाकारं ध्यायेत् । तत्र
    जालन्धरपीठं मोक्षप्रदं भवतीति परब्रह्मचक्रम् ।
    नवममाकाशचक्रम् । तत्र षोडशदलपद्ममूर्ध्वमुखं
    तन्मध्यकर्णिकात्रिकूटाकारम् । तन्मध्ये ऊर्ध्वशक्तिः ।
    तां पश्यन्ध्यायेत् । तत्रैव पूर्णगिरिपीठं
    सर्वेच्छासिद्धिसाधनं भवति । सौभाग्यलक्ष्म्युपनिषदं
    नित्यमधीते योऽग्निपूतो भवति । स वायुपूतो भवति । स
    सकलधनधान्यसत्पुत्रकलत्रहयभूगजपशुमहिषीदासीदास-
    योगज्ञानवान्भवति । न स पुनरावर्तते न स पुनरावर्तत
    इत्युपनिषत् ।
    
    ॐ वाङ्मे मनसि प्रतिष्ठिता मनो मे वाचि प्रतिष्ठितम्
    आविरावीर्म एधि ॥ वेदस्य म आणीस्थः श्रुतं मे मा
    प्रहासीरनेनाधीतेनाहोरात्रान्सन्दधाम्यृतं वदिष्यामि
    सत्यं वदिष्यामि ॥ तन्मामवतु तद्वक्तारमवतु अवतु मामवतु
    वक्तारमवतु वक्तारम् ॥ ॐ शान्तिः शान्तिः शान्तिः ॥
    
    इति श्रीसौभाग्यलक्ष्म्युपनिषत्समाप्ता ॥
    
    
    Encoded by Sunder Hattangadi (sunderh@hotmail.com)

    References and Citations.

    Sanskrit text source. A good site for rare mantras.

    http://sanskritdocuments.org/doc_upanishhat/saubhagya.html?lang=sa

    English version source.

    http://upanishad.info/upanishads/text/rigveda/translitration/saubhagya-lakshmi